Built with Berta.me

  1. KIM MYHR (Norvēģija)

    Komponists un ģitārists Kims Mīrs ir starp pēdējo gadu dzirdamākajām balsīm uz Norvēģijas eksperimentālās mūzikas skatuves. Radot oriģinālmūziku kameransambļiem, teātra projektiem un elektroakustiski, Kims ir paguvis izdot divus solo ierakstus – “All Your Limbs Singing” (2014) un “BLOOM” (2016). Ja pirmais dienasgaismu ieraudzīja paša Kima un domubiedru Martina Taksta (Martin Taxt) un Ingara Zaka (Ingar Zach) vadītās izdevniecības “SOFA” paspārnē, tad pēdējais – ar šī brīža norvēģu jaunās mūzikas karognesēja “HUBRO” gādību.

    Kā recenzijā rakstījis žurnāls “MOJO”, albums “BLOOM” izklausās kā hindu klasiskās mūzikas, psihedēliskā folka un sambas iedvesmota, 12 un sešstīgu ģitāru gleznota skaņu ainava, transa stāvokļa starp elektrisko un akustisko portretējums. Arī pats autors atzīst, ka, gatavojoties albuma ierakstam, viņš klausījies Rama Narajana (Ram Narayan), Miltona Naščimento (Milton Nascimento), kā arī psihedēlisko folkmūziku. Atšķirībā no pirmā albuma, kurš tika ierakstīs vien dažos piegājienos divu dienu laikā, albuma “BLOOM” materiālu no skicēm līdz gala ierakstam Kims lolojis daudzu nedēļu garumā.

    Līdzās darbam studijā un koncertiem gan kā solo māksiniekam, gan kolektīvos “MURAL” un “Circadia”, Kims pagājušogad ir ierakstījis kopīgi albumu ar Jeniju Vālu (Jenny Hval) un Trondheimas Džeza orķestri.

     

  2. RICHARD YOUNGS (Lielbritānija)

    “Britu neatkarīgās mūzkas ikona” – medijs ‘The Quietus’ rakstos piešķīris angļua valodā noteikto artikulu ‘THE’ lieliem burtiem, savulaik rakstot par Ričardu Jangsu (Richard Youngs) un tā mēģinot izcelt viņa personību un daiļradi. Dzimušu Kembridžā, augušu Fensā, bet nu jau vairāk nekā 20 gadus R. Jangsu saista ar Glāzgovu Skotijā un turienes mākslinieku aprindām. Lai arī klavieru un ģitāras spēlē vēlāk skolojies klasiski, kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem Ričarda daiļradi caurvij tā pati naivā, rotaļīgā un izzināt kārā aizrautība, ar kuru viņš piecu gadu vecumā (visbiežāk aiz dusmām) sāka bakstīt savu māju klavieres. Par to pārliecināties var, ieklausoties kādā no… 140 (!) izdotajiem viņa ierakstiem.

    Ričards ir uzstājies Hertfordšīras folkklubos un sadarbojies ar Skotijas Karaliskās konservatorijas mūziķiem. Visu citu starpā viņš ir ierakstījis modernas popmūzikas albumu (Beyond the Valley of Ultrahits), bet arī pēc pasūtījuma komponējis BBC Skotijas simfoniskajam orķestrim. Viņš ir sarakstījis mūziku mākslas kino (no art movie angļu valodā) ar grūti latviskojamo nosaukumu ‘The Poor Stockinger, the Luddite Cropper and the Deluded Followers of Joanna Southcott’, un viņa mūzika skan arī Holivudas filmā “Pudeles brāļi” (Drinking Buddies).

    Neskaitāmi ieraksti, neskaitāmas izdevniecības, neskaitāmi instrumenti, neskaitāmi citi mūziķi (tomēr piemēram – “Jandek”, “Damon and Naomi”, Alekss Neilsons, Davids Maranja un citi) un mākslinieki, ar kuriem Ričards Jangss sadarbojies un turpina to darīt. Tas viss – spilgts apliecinājums viņa vēlmei nekad neatkārtoties un katru likteņa pavērsienu padarīt par būtisku savas “Jangsības” eksistences sastāvdaļu.

     

  3. JESSICA MOSS (Kanāda)

    Vijolniece Džesika Mosa (Jessica Moss) ir neatņemama Monreālas pagrīdes un neatkarīgās mūzikas sastāvdaļa, viens no “Constellation Records” ģimenes locekļiem. Latvijas klausītāji viņu atpazīs kā ansambļa “Thee Silver Mt. Zion Memorial Orchestra” dalībnieci un, iespējams, atcerēsies kopā ar grupu koncertējam Rīgā 2008. gada rudenī. Viņa bijusi arī viena no kolektīva “Black Ox Orkestar” dibinātājām, ilgstoši sadarbojusies ar 2015. gada “Zemlikas” viešņu Karlu Bozuliku (Carla Bozulich) un allaž pavadījusi nu jau citā saulē muzicējošo Viku Česnatu (Vic Chesnutt).

    Džesika joprojām ar prieku un aizrautību atbild uz citu mūziķu aicinājumiem piedalīties ierakstu sesijās vai koncertturnejās. Viņas vijole dzirdama gan grupas “Big Brave” pēdējos un gaidāmajā ierakstā, gan itāļu trio “Zu” episkajā albumā “Jhator”. Savos solo uznācienos uz skatuves Džesika muzikālo priekšnesumu apvieno ar stāstniecību, tādējādi izvairoties no ierastas koncerta performances un piešķirot tai citu, krietni emocionālāku, sirsnīgāku virstoni.

    Maija sākumā klajā nāca Džesikas Mosas debijas albums “Pools of Light”, kuru augstu novērtējuši gan klausītāji, gan par mūziku rakstošie profesionāļi.

    “Izmisumā iedzenoša, bet katartiska pieredze… Ambiciozi, atklāti un dinamiski. Iepriekš ilgstoši saņēmušiem Džesika muzikālās dāvanas ar dažādu sadarbības projektu starpniecību, klausītājiem noteikti ir jāizmanto šī iespēja dzirdēt viņas solo,” rakstījis medijs “Exclaim”, albumu novērtējot ar 8 ballēm no 10.

     

  4. TOMUTONTTU (Somija)

    “Tomutonttu” ir radījums, kas pieskata un rūpējas par putekļiem. Tā savu skatuves vārda izcelsmi skaidro Tamperes pilsētā Somijā dzīvojošais multimediju mākslinieks Jans Anderžens (Jan Anderzén). Bez eksperimentiem ar skaņu mūzikā, Jans ir pazīstams arī kā dažādās tehnikās strādājošs mākslinieks. Visticamāk, pateicoties šai otrai viņa radošās personības šķautnei, uz jaunu “Tomutonttu” albumu, kas beidzot iznācā šī gada martā, bija jāgaida seši gadi. Līdzīgi kā vizuālajā mākslā, kur savos radošajos meklējumos smalki izplānotu un definētu elementu slāņus viņš ik pa brīdim aptraipa ar gadījumu un neparedzamību, arī mūzikā Jans klejo pa dūmakaino robežjoslu starp mežonīgo un pieradināto.

    Pēdējos 20 gadus Jans ir bijis galvenais kolektīva “Kemialliset Ystävät” dzinējspēks, taču, kopš pēdējā albuma “Kevätjuhla” klajā nākšanas pavasarī, viņš arvien biežāk ļauj savam “putekļu monstram” būt dzirdamam. Jans ceļo aktīvi koncertējot un sniedzot lekcijas un vadot radošās darbnīcas.

    Albuma materiāls radies kā skaņas pavadījums tāda paša nosaukuma mākslas instalācijai jeb “Pavasara svinībām”, aptuveni latviskojot.

    “Mēģinot rast saikni starp skaņu, zemi un matēriju, instalācija tapa kā albuma klausīšanās stacija. Skaņa skaļruņos nokļuva pa vadiem, kas kā asni spraucās ārā no dubļiem un virs tiem auga piparmētrveidīgs augs,” oficiālā paziņojumā it kā stāsta pats Jans Anderžens.

     

  5. CIVIL CIVIC (Austrālija)

    “Austrāļi izsūtījumā Eiropā” jeb Ārons Kaplss (Aaron Cupples) un Bendžamins Grīns (Benjamin Green) veido prāta skaņuceliņu labākajai ballītei uz Zemes. “Civil Civic” ir skaņu celiņu grupa, kura nesacer pavadījumu filmām, bet cilvēku ikdienas pieredzēm.

    Bens savu trešo desmitgadi Melburnā pavadīja ar vienu kāju pagrīdes rokmūzikā, ar otru – trokšņu un improvizētās mūzikas scēnā, bet ar iedomāto trešo kāju hihopā un elektroniskajā mūzikā. Viņa dub grupa tolaik devās turnejās ar “Fugazi” un spēlēja koncertus pirms “White Stripes” un “Queens of the Stone Age”. Kādā no koncertiem viņu pamanīja Ārons. Laikā, kad Bens nopietni apsvēris mest mieru muzicēšanai un sākt darbu uzziņu dienestā, šī satikšanās uzskatāma par izšķirošu.

    Jau kopš 2009. gada, bruņotiem ar ģitāru un basu, Āronam un Benam koncertos pievienojas trešais grupas dalībnieks. Tiesa, nedzīvs. Apdauzīta, dzeltena transporta kaste, kurā ierīkotas disko gaismas. Viņas vārds ir Kaste un koncertos tās vieta ir skatuvei pa vidu.

    “Apzinos, ka tas ir vismaz spokaini, cik ļoti mēs Kasti personalizējam,” stāsta Ārons. “Ja godīgi, mēs to saukājam par Kastīti un kādam pat varētu likties, ka mēs vakaros tai uz lieveņa izliekam bļodiņu ar pienu.”

    Kā visas varenas grupas, “Civil Civic” sāka ar manifestu, ar patvaļīgi pieņemtiem noteikumiem, kuriem turpmāk sekot ik dienas. Pirmais no tiem ir “Nekādu vokālu!”, un mūziķi to skaidro: “Laikā, kad dziedātājiem paliek arvien mazāk, ko teikt, mēs neredzam vajadzību skaidrot savu dziesmu nozīmes.” Un bez vārdiem savos instrumentālajos skaņu celiņos ikdienai mūziķi izstāsta ko, piemēram, šādu:

    “Pēc pārspīlēti hedoniskas nakts tu pamosties vēlā pēcpusdienā, tavi mati ir izpūruši, tu smirdi pēc atkritumu spaiņa. Brokastīs tev ir iepriekšējā naktī aizkosts falafels. Tu esi dirsā gaisīgs, enerģijas pārpilns un asprātīgs. Tev ir pilnīgi pajāt, ko citi par tevi domā.”

     

  6. ELLEN ARKBRO (Zviedrija)

    Stokholmā dzimusī komponiste un skaņu māksliniece Elena Arkbro (Ellen Arkbro) savā daiļradē pamatā izmanto no dabīgās skaņurindas atvasinātus intervālus un no tiem būvētus akordus. Tajā atrodamas ilgspēlējošas kompozīcijas gan ansambļiem, gan izpildījumam ar elektroniskiem palīglīdzekļiem instalācijās un koncertos. Kā vienās tā otrās māksliniece rod pielietojumu gan tradicionālajiem akustiskajiem instrumentiem, gan sintezējot skaņas digitālos algoritmus.

    Viņa pati savu mūziku sauc par “ļoti lēnu, nonivelētu blūzu”. Ne tikai nesen klajā nākušais albums “For Organ & Brass” jeb divi skaņdarbi 400 gadus vecām ērģelēm Sv. Stefana baznīcā Vācijas pilsētā Tangermindē un pūšamajiem instrumentiem, bet arī savulaik 26 dienas ilgušais Stokholmas koncertzālē atskaņotais jaundarbs pilnībā attaisno Arkbro teikto par pašas daiļradi.

    Albumā “For Organ & Brass” šur un tur esot jūtams “bēru noskaņojums, kas nedaudz atgādina militārajiem godiem raksturīgos skaņdarbus pūšaminstrumentiem minimālistu interpretācijā ar klusinātāju”. Tā rakstīts žurnāla “Wire” recenzijā. “Vai Rīza Čethema (Rhys Chatham) “Brass Trio”, izpildītu trankvilizatoru ietekmē klusā kapelā,” asprātīga cenšas būt šajā pašā žurnālā rakstošā Klēra Soersa (Claire Sawers).

    Darbu ērģelēm un pūšaminstrumentiem jau šobrīd medijs “Pitchfork” atzīst starp šogad nepelnīti maz uzmanības saņēmušiem, jo šī mūzika ir “ēteriska un skaista, tāda, kuru katrs klausītājs pats savā prātā var veidot pēc saviem ieskatiem – kā veroties mākoņos saskatīt tajos trusīšus, dinozaurus, tankus, kuģis”.

     

  7. ENDLESS ROAR (Latvija)

    “Endless Roar” ir eksperimentālās mūzikas duets (saksofonists Arvydas Kazlauskas un komponists/ vizuālais mākslinieks Jachin Pousson), kas savā daiļradē pēta improvizāciju struktūrētu vadlīnīju ietvaros, kā arī atsaucas uz laikmetīgo mūziku un trokšņu roku. Divu gadu pastāvēšanas laikā duets ir vairākkārt koncertējis, kā arī ierakstījis savu pirmo digitālo albumu.

    Projektā “Marks Rotko. Skaņu ainavas”, mūziķi ir radoši ieintriģēti piedāvāt klausītājam oriģinālu un novatorisku skatījumu uz ASV mākslinieka, abstraktā ekspresionisma virziena pamatlicēja Marka Rotko (1903 - 1970) daiļradi. Šīs performances pamatā būs lielas audiovizuālas tēmas ar rūpīgi izmeklētu faktūru un krāsu, kas procesa gaitā akumulēsies un mainīsies. Projekts ir nozīmīgs ar to, ka tas uzrunās publiku šodien tik aktuālā laikmetīgās mākslas izpausmju valodā un pludinās robežas starp dažādiem medijiem un žanriem, radot jaunu skatījumu.

    Performance triju koncertu formā 2017. gada oktobrī tiks prezentēta Durbes luterāņu baznīcā, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

    Jāpiebilst, ka abi projektā iesaistītie mūziķi ir sadarbojušies ne tikai kā “Endless Roar” biedri. Starp nozīmīgākajiem sadarbības momentiem jāatzīmē arī A. Kazlauska izpildītās saksofona solo epizodes Dž. Pusona skaņdarbā pūteju orķestrim “Leaves Upon The Wind” (2015. g.), skaņdarbs lielam saksofonu ansamblim “Lake Of Dreams” (2014. g.), kā arī multiinstrumentāla solo kompozīcija saksofonam, perkusijām un elektronikai “Tumulus”, kuru A. Kazlausks pirmatskaņoja šā gada aprīlī Rīgas Saksofonu dienu ietvaros.

     

  8. MAI MAI MAI (Itālija)

    Tonijam Kutronem (Toni Cutrone) jeb “Mai Mai Mai” vecāku darba dēļ bērnībā bieži nācās mainīt dzīvesvietas. Ģimene ceļoja gan pa Eiropu, gan Tuvajiem Austrumiem, līdz beigās mājvietu atrada Itālijas dienvidos. Vietu kultūru atšķirības, dažādās noskaņas un arī skaniskās īpatnības, kuras Tonijs pieredzēja, ceļodams pret paša gribu, ir atstājušas neizdzēšamu iespaidu uz mūziķa personību. Kopā ar vairāk nekā desmit gadus ilgu pieredzi Itālijas pagrīdes trokšņu mūzikā tās spoguļojas “Mai Mai Mai” radošajā darbībā.

    Mūziķa līdz šim izdotajiem ierakstiem nosaukumos doti grieķu alfabēta burti – “Theta” (2013), kuram sekoja “Δέλτα” (delta) (2014). Pagājušogad dienasgaismu ieraudzīja t. s. “ Vidusjūras triloģijas” noslēdzošais albums “Φ(phi), kuru vinilā izdevusi pazīstamā itāļu izdevniecība “Boring Machines”, bet ierobežotas kasetes formātā to tiražējusi “Not Not Fun Records”. Šajā albumā, kuru ieteicams klausīties skaļi jo skaļi, saklausāmas atsauces gan uz Dienviditālijas un grieķu tautas mūziku, 60. un 70. gadu itāļu filmu skaņu celiņiem, gan uz t. s. “bibliotēku mūziku” un ritmisku elektronisko mūziku.

    Gadu gaitā “itāļu okultā psihedēliķa” (termins, kas ieviesies daļas mūzikas cienītāju leksikā) uzstāšanās koncertos ir kļuvušas par īstu “iznīcinātāju”, ne velti mūziķim tiekot aicinātam kopīgās turnejās ar “Gnod”, “Silver Apples” un citiem kolēģiem pārstāvētajās izdevniecībās, un uzstājoties festivālos, piemēram, “Liverpool Psych Fest” un citos.

    “Kutrone ir pelnījis apbrīnu kaut vai par to vien, ka viņš ir spējīgs tik daudz kā iespiest tik īsā laikā, atbrīvojot klausītāju no jebkādas vēlmes vispār sākt prātot par ierakstā saklausāmajām atsaucēm vai tā piederību kādam noteiktam žanram,” par albumu “Φ” rakstījis medijs “The Quietus”.

     

  9. PHYLLIS CHEN (ASV)

    Ņujorkā dzīvojošā māksliniece Filisa Čena ir pianiste, rotaļu klavieru spēles meistare, komponiste, pasniedzēja un kuratore, kuras muzikālās intereses gan kā solistei, gan plašāku kolektīvu dalībniecei ir vedušas viņu pa visdažādākajām radošajām takām. Īpašu uzmanību koncertējot un iesaistoties dažādos izglītojošos projektos viņa allaž veltījusi jaunās mūzikas izpildījumam un tās popularizēšanai arvien plašākā publikā.

    Kā daudzi, arī Filisa klavierspēli sāka apgūt agrā bērnībā. Tiesa, pirmā iepazīšanās ar rotaļu klavierēm (‘toy piano’ – no angļu val.) notika jau pieaugušā vecumā. Tēlaini to noteikti var saukt par “iemīlēšanos no pirmā acu skata”, jo kopš tā laika F. Čena ir kļuvusi par zināmāko šī joprojām eksotiskā instrumenta pētnieci, komponisti un popularizētāju pasaulē. Kā stāsta viņa pati, viņu jau no pirmā brīža aizrāvusi doma par to, ka šim instrumentam īsti nav savas vēstures vai iepriekš pastāvoši priekšstati par tā spēles tehnikām. Viņu šī instrumenta raupjais un katrreiz citādais skanējums ir pamudinājis radīt mūziku rotaļu klavierēm solo izpildījumam, kamersastāviem un dažādiem multimediju darbiem. Jau desmit gadus viņa ir pašas iedibinātā “UnCaged Toy Piano Festival” galvenā kuratore, kas reizi gadā uz trim dienām vienkopus pulcē rotaļu klavieru mūziķus, komponistus, ražotājus un meistarus.

    “Žilbinoša mūziķe, kas spēj no tik pieticigajām rotaļu klavierēm izvilināt jaunas un iepriekš nedzirdētas skaņas,” pēc kāda no koncertiem rakstījis laikraksts “New York Times”. Kopā ar instrumentu “International Contemporary Ensemble” jeb “ICE” viena no dibinātājām pirmo reizi ceļos uz Latviju, lai festivāla “Zemlika” ietvaros sniegtu koncertu… Un “žilbinātu” Durbē!

    Filisas Čenas viesošanās Latvijā iesējama ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu.

     

  10. VLADAS DIENINIS (Lietuva)

    Vlads Dieninis ir elektroakustiskās mūzikas perkusionists un komponists no Lietuvas, kurš koncertēt kā solo mākslinieks sācis pavisam nesen. Viņš ne tikai rada autormūziku un aizraujas ar skaņas dizainu, bet ir muzikālais vadītājs arī vairākos laikmetīgās dejas, teātra un īpaši vietām veidotos jeb ‘site specific’ projektos. Vlads spēlē bungas arī Viļņas krautroka grupā “Cutthroats”. Īsi un kodolīgi par sevi Vlads Dieninis.

     

  11. VALISKA (Polija/ Kanāda)

    Polijā dzimušais, bet šobrīd Kalgari dzīvojošais Kšištofs Sujata (Krzysztof Sujata) jeb “Valiska” glezno graudainas skaņu ainavas, kas kādam klausītājam atgādinās par Timu Heker (Tim Hecker), kādam – par Rafaēlu Antoni Irizāri (Rafael Anton Irisarri), vēl kādam – par Lizu Harisu (Liz Harris) jeb “Grouper”. Lai arī viņa mājvieta Kanādas vidienē nav pirmā, kuru piesauc sarunās par “mūziku no Kanādas”, pēdējo gadu laikā Kalgari nesteidzīgi, bet stabili ir veidojas vietējo mūziķu un mākslinieku kopiena un “Valiska” ir neatņemama tās sastāvdaļa.

    13. oktobrī klajā nāks mūziķa dziļi personiskais albums “On Pause”, kura astoņus skaņdarbus iedvesmojuši vairāki dramatiski pavērsieni Kšištofa personīgajā dzīvē. Piedzīvotie emocionālie un fiziskie zaudējumi ir dzirdami melanholiskajā un vietumis sāpīgi stingajā mūzikā, kura gan ne brīdi nedisonē. Tajā drīzāk ik pa brīdim iespraucas pa optimisma, cerības un gaistošas eiforijas staram. Iedvesmojies no Filipa Glāsa (Philip Glass) un Stīva Reiša (Steve Reich) pieejas – instrumentālās mūzikas kompozīcijā neaizrauties ar efektu un skaņas apstrādes instrumentiem – arī “Valiska” jaunajā albumā ir atturējies no materiāla pēcapstrādes, iztiekot vien ar skopu reverbāciju un skaņas aizkavēšanu.

    “Skaņdarbs “Softness” no gaidāmā albuma ir par manu tēvu. Ārēji viņš bija ļoti sarežģīts un nepieejams cilvēks, taču iekšēji – ārkārtīgi sirsnīgs un iejūtīgs. Lai kā viņš censtos to slēpt, agri vai vēlu tas izlīda ārā,” par ieraksta priekšvēstnesi stāsta Kšištofs Sujata.

     

  12. JURIS SIMANOVIČS (Latvija)

    Juris Simanovičs ir zināms kā grupas “Bērnības milicija” ilggadējs dalībnieks. Solo projektā uzstājas kopā ar Staņislavu Kuļikovu (“NĒ”), Filipu Derumu (“Martas Asinis”) un Valdi Jauģieti (“MSK”). Koncertos spēlē dziesmas no diviem solo albumiem “Riperogrāfija”(2012) un “Kā samierināties ar savu nenozīmību”(2016).

    Vai vēl ko piebilst?

     

  13. KULNO MALVA (Igaunija)

    Kulno Malva Music ir igauņu akordeonists, komponists un folkmūziķis. Līdztekus savām muzikālajām gaitām kā solo mākslinieks, Kulno darbojas arī vairākos citos kolektīvos – “Lepaseree”, “Folksell”, “Hajameelsed Kunznikud” un duetā “Malva & Priks”. Latvijas klausītājiem viņš labāk zināms ir kā grupu “Svjata Vatra” un “Nikns Suns” viens no dibinātājiem.

    Līdz šim dienasgaismu ir ieraudzījuši divi Kulno Malvas solo albumi. Šobrīd viņš strādā pie pavisam jaunas solo programmas, kurā būs dzirdami arī citi instrumenti. Piemēram, sansula, māla putns, igauņu dūdas, protams, akordeons un Kulno balss. Mazliet skaņas apstrādes, skaņas cilpu un tādu K. Malvu ir iepazinuši klausītāji.

    “Es vienmēr meklēju sev vien piemītošu skanējumu, savu “seju”, jo nevēlos iet citu iemītas takas. Gribu iet savu seļu, vienalga – radot oriģinālkompozīcijas vai interpretējot tautas mantojumu,” stāsta pats mūziķis.

     

  14. PETER LEVICS (Latvija/ Anglija)

    “Peter Levics” ir brāļu Māra un Jura Peterlevicu, kuri jau ilgāku laiku uzturas Londonā, duets. Savu muzikāli radošo darbību viņi aizsāka 90to gadu beigās indie apvienībā “Tramplīni”. Vēlāk Juris aktīvi darbojies grupā “The Briefing”.
    Instrumentālā dueta “Peter Levics” mūzikā ir saklausāmi klasiskās un folk mūzikas elementi, kas savu unikālo skanējumu iegūst ar repetitīvām ģitāras tēmām un tām pāri plūstošām vijoles melodijām. To gaisīgās un nepiespiestās kompozīcijas atgādina agrīnā “Penguin Café Orchestra”, Stīva Reiša (Steve Reich) un Filipa Glāsa (Philip Glass) slēpto minimālismu.
    “Peter Levics” debijas EP “Proletariat sonatas” tika izdots 2012. gadā. Kompozīcija “Proletariat Sonata No. 3” tika iekļauta ASV izdevniecības “Mythical Records” izdotajā izlasē “Odyssey of Rapture Vol. 2”. Savukārt 2015. gada nogalē tika izdota “12 Months Suits” projekta pirmā daļa Vācijas izdevniecības “Unperceived Records” paspārnē
    “Narcissism and Doubts” ir jaunākais dueta četru skaņdarbu mini albums, pašizdots šī gada februārī Londonā. Salīdzinot ar iepriekšējiem izdevumiem, šis albums ir dinamiskāks, ekspresīvāks, kā arī nedaudz eksperimentālāks. Albuma izteiksmes gradācijas saklausāmas sākot no rotaļīgām vijoles melodijām, līdz pat psihedēliska skanējuma aprisēm, ko pavada ritmiski vijīgi ģitāras motīvi.

     

  15. RĀVA (Latvija)

    Zināms, ka par “rāvu” dēvē purva tumšo ūdeni. Arī ciemu Durbes novada Dunalkas pagastā, ezera viņā galā. Arī 2014. gadā Rīgā dibinātu ansambli, kurš nodarbojas ar latviešu tradicionālās mūzikas materiāla popularizēšanu, ar kara dziesmu koncertuzvedumu “Vārna krāca ozolā” uzstājas skolās, muzejos un dažādās kultūras iestādēs. Uz Durbi “Rāva” brauks ar savu dark traditional žanra projektu. Tajā latviešu tradicionālās mūzikas materiālam, kas saglabāts tuvu pirmavotam, tiek pievienoti dažādi instrumenti un efekti, piešķirot tam tumšāku nokrāsu.

     

  16. PACO SALA (Lielbritānija)

    Projekts? Duets, kas kļuvis solo? Leyli, Birch – vai tā dēvēt “Paco Sala” šī brīža radošo asi? Lai kā nebūtu, mulsi ir visi centieni ieskatīties “Paco Sala” sadzīvē vai biogrāfijā. Zināms ir vien tas, ka savulaik tas sācies kā producenta Entonija Harisona (Anthony Harrison) un dāmas ar allaž mainīgo skatuves vārdu muzikāls ceļojums. Tā laikā izdoti jau pieci studijas albumi, vairākas īsspēlējošās plates, no kurām pēdējās divas ar izdevniecības “Denovali Records” gadību. Albums “The Silent Season” ir smagas ceļgala traumas rezultāts, kurš tapis vienlaikus ar neskaitāmām operācijām, spēcīgu pretsāpju zāļu lietošanu, piespiedu atrašanos gultas režīmā un izolācijā no apkārtējās pasaules.

    Lai rakstos neturpinātu uzdot jautājumus bez skaidrām atbildēm, vislabāk “Paco Sala” ir katram iepazīt caur mūziku. Īpaši, ja pazīstama un tuva šķiet “Hype Williams”, “Nite Jewel” daiļrade, 80. gadu no wave un mūslaiku R&B.

    “Lai arī neapšaubāma ir drone un eksperimentu klātbūtne, vācu sintezatoru humors, mūsu rokās ir viens no skaistākajiem un godīgākajiem popmūzikas ierakstiem, kādus šogad esam dzirdējuši,” par martā izdoto pilnmetrāžas albumu raksta “No Fear Of Pop”.

     

  17. HORSE LORDS (ASV)

    Ir Baltimorā vieta, kur satiekas saksofonists un reizē perkusionists Endrū Bernsteins (Andrew Bernstein), basģitārists Makss Eilbahers (Max Eilbacher), ģitārists Ouens Gārdners (Owen Gardner) un bundzinieks Sems Habermans (Sam Haberman). Satiekoties viņi muzicē Ouena pārveidotiem instrumentiem – ģitārām, kuru ladas viņš pārveidojis pa savam, un tāpēc tās skan tā, kā nevienam citam. Repetitīvi, meditatīvi, intensīvi, bet visulaik aizraujoši un hipnotizējoši. “Eksperiments kontrolētos apstākļos” varētu būt īstie vārdi, lai raksturotu “Horse Lords” daiļradi gan ierakstos, gan dzīvajā izpildījumā.

    “Šī grupa nudien tic, ka eksperimentālā mūzika var būt kas vairāk par estētisku izvēli. Un viņu izvēle pārveidot savus instrumentus pēc pavisam citas muzikālās loģikas liecina par izaicinājumam esošajai lietu kārtībai” saka vieni, bet citi to sauc par deju mūziku. Un, ja nav, ko piebilst, “Horse Lords” ir fancīgi (no ‘funk’ angļu val.). Tādi, kuri atgādinās par “Schnellertollermeier” un “TIGUE” no iepriekšējā festivālā. Varbūt.

     


it's time to create
some sections