Built with Berta.me

  1. 19. oktobrī no plkst. 19:00

    “Ceļojums uz mēnesi” (Le voyage dans la lune), 1902., rež. Zoržs Meljess

    “Čapaslis”, 2011., rež. Aigars Gercāns, Arnis Hagendorfs, Silvestrs Ūsiņš

    “Laura un Vineta”, 2017., rež. Roberts Kuļenko

    “Viņu sauca Haoss Bērziņš”, 2018., rež. Signe Birkova

     

    20. oktobrī no plkst. 19:00

    “Ģimene”, 2018., rež. Varis Piņķis

    “Apgāztā mēness zīmē”, 2018., rež. Kārlis Lesiņš

    “Tikumīgā sieviete”, 2016., Lukass Valenta Riners

     

    Filmas tiks demonstrētas “Noliktavā”, kas atrodas veikala “Tev…” sētā un to apmeklējums ikvienam ir bez ieejas maksas. Vietu skaits ierobežots.

    Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošajai direktorei Sonorai Brokai nemainīgi gādājot par festivāla kino programmu, šogad par tās kopsaucēju izvēlēta atslēga “kopiena”.

    Kopiena kā patvērums. Kopiena kā ideālās pasaules mikromodelis. Kopiena kā spēka avots, un kā cietoksnis. Lukasa Valentas Rinera “Tikumīgā sieviete” ir  skrupulozs sabiedrības pētījums, kur tās rituāli un pieņēmumi konstruēti sarežģītā režģī, kas nepieļauj atkāpes. Nūdistu-svingeru komūna pret elitāru slēgto privātmāju rajonu. Riners stāsta, ka Argentīnā joprojām kailums ir spēcīgs tabu, un filmā tas kalpo kā pretnostatīto pasauļu konflikta katalizators. “Mēs pret pārējiem” ir arī dokumentālās filmas “Apgāztā mēness zīmē” vadmotīvs, kur filmas veidotāji – režisors Kārlis Lesiņš un scenārists Matīss Gricmanis, gluži kā pēddziņi meklē divu noslēgtu, reliģijā balstītu kopienu –  Latvijas islāma kultūras centra un “Islāma valsts” – saistības un sakarības. Vara Piņķa debijas filmā “Ģimene” dokumentētā Bruknas Kalna svētības kopiena no tekstā minētajām ir vistuvāk patvēruma jēdzienam, kur kopābūšanai ir terapeitiska nevis mobilizēšanās aizstāvībai pret pārējiem virsfunkcija.

    Kopiena ir vienkāršs organisms, kur lielākais drauds ir citādība vai neiederēšanās. Tieši šī īpašība vieno trīs pārējās programmas filmas, kuras vienkāršoti varētu saukt par latviešu NLO filmu izlasi, lai gan primāri tie ir trīs dažādi stāsti par sastapšanos ar citādo, no ārpuskopienas nākošo. “Čapaslis” kā sveiciens japāņu B kategorijas kaju filmām, “Laura un Vineta” pārstāv visklasiskāk veidoto latviskās mentalitātes variāciju par zinātniskās fantastikas kino, savukārt “Viņu sauca Haoss Bērziņš” apšauba citādības un nepareizības vienādošanu. Harijs Bērziņš ir liecinieks un upuris notikumiem, kas padara neiespējamu viņa atgriešanos kopienā. Vēl pāris gadsimtus atpakaļ izdzīšana no kopienas nozīmētu neizbēgamu nāvi. Harijam Bērziņam tā atnesusi dzīves turpinājumu.

    Francijas Institūta īpašais sveiciens “Zemlikai” un latviešu ārpuszemes civilizāciju kino programmai – pati pirmā zinātniskās fantastikas filma, 1902. gadā tapusī Žorža Meljesa fantasmagoriskā vīzija ”Ceļojums uz mēnesi”.

    Kopienas filmas pret autsaideru filmām. Programma-novērojums, programma-eksperiments. Kurā pusē esat jūs?


it's time to create
some sections